1. |
Vakars
03:19
|
|||
|
Un sakrīt tā kā fragmenti no putekļainiem griestiem
līdz ko paveras acis un duļķains rītam skats.
Kas bijis vakardien ir palicis tas pats.
Tik deju grīdai zināms noslēpums šis fakts.
Ar izrunātām mēlēm taustot traukus,
kuriem spriedums gājis secen maigi saudzējot tos.
Uzkrājot pa pilei spēka gaidot,
kad pienāks grūtai dienai gals.
Un atkal tumst.
Kurp gājums ritēs šoreiz?
Un vai tad ceļotājam skumst?
Kā spēlmanis tas atgriežas otreiz?
Un atkal tumst.
Lai letes silda aukstiem sirdis.
Tur sienas nevis ceļi ļimst.
Un uz frakām krājas svešas cirtas.
Šad tad tik viegli kļūst.
Vakars pagaidi mani, lūdzu neaizej.
Iz mirkļa jūtam un pametot to.
Viss pelēcīgs atkal un drebuļo.
Pagaidi mani, neaizej.
Kamēr saule snauž un dienas ir aklas, es kavējos šeit ar Tevi.
Paldies un piedod par visu
!
Lai velreiz līksmo nakts!
Par mums. Jums. Tumst.
Pagaidi mani, lūdzu neaizej.
|
||||
2. |
Scenārijs
04:18
|
|||
|
Un vai tad vajag
, ja viss ko dari sadeg?
Un vai tad vispār ir vērts
, ja nekas nenotiek kā cerēts
?
Tik viegli pazust.
Šaja Dieva pamestajā pilsetā.
Kur tik vien kā var sajust,
kā lēnām izdziest sapņi ieslodzīti cietumā.
Man prieks par Tevi, ja lēnām zaudē prātu.
Varbūt, pat labi, ja pie tā vairs nekad nenonāktu.
Viss tik skaidrs. Redzams.
Pat aklais saprot tālāk.
Un arī Tu esi ielūgts.
Lai vēlak nodotu to citiem tālāk.
Laiks pienācis ir pāršķirt lapas, kad to vēlies.
Ne tad, kad to vajag.
Apsēdies un apdomā, kāds būs Tavs stāsts.
Tik nepalaid to garām.
Paliec nomodā.
Atvelc elpu
.
Paturi sevi
.
Pat esot miegā.
Man prieks par Tevi, ja lēnām zaudē pratu.
Varbūt, pat labi, ja pie tā vairs nekad nenonāktu.
Un Tavs stāsts vēl nav galā.
Laiks pienācis ir pāršķirt lapas, kad to vēlies.
Ne tad, kad to vajag.
Un Tavs stāsts vēl nav galā.
|
||||
3. |
Mīkla
04:31
|
|||
|
Vai zini, kad ļaut burtiem vaļu?
Kad labāk tos norīt, kā indi un klusēt?
Vai zini, cik laiks mums dots?
Un kāds mums virziems?
Vai zini, cik maz ir par daudz?
Kā saprast ko vajag, nevis ko vēlies?
Vai zini, kad piedot un atlaist?
Atrast zemi, kad celies.
Mini manu mīklu, draugs!
Mēs visi esam viens un tas pats.
Mēs kliedzam, kur klusē.
Mēs melojam sev.
Un ceram uz lietām, kuras mūs bojā.
Ja vien būtu kāds, kas pateiktu priekšā,
ko darīt brīžos, kad nav vairs nekā.
Nav taisnības vienas un iznākums vienkāršs.
Un patiesības galapunktā.
Vai zini, kam atklāties?
Kam uzticēt sirdi neprasot pretim?
Vai esi atradis mērķi?
Kā radīt ne meklēt sevi?
Ja vien būtu kāds, kas pateiktu priekšā,
ko darīt brīžos, kad nav vairs nekā.
Nav taisnības vienas un iznākums vienkāršs.
Un patiesības galapunktā.
|
||||
4. |
Dialogs
03:37
|
|||
|
Tik skaisti mirkļi notiek vien reizi mūžā.
Bet kaut katru dienu dzīvē.
Ar gaisā šautiem svinīgiem korķiem
vēlāk nosēdētām kāpnēm
gandrīz pie katras mājas vai jumtiem
vasaras rītos.
Bet tikai Tu manī radi pilnības sajūtu,
kad skaitam dienas gadiem, bet dzīvojam tās kā vienu.
Bet tikai Tu manī redzi samākslotu smaidu,
kad skaitam dienas gadiem, bet dzīvojam it kā tās skrietu.
Daudz laimes!
Pieliec vēlvienu klāt.
Cerams noderēs.
Kaut arī apkart viss sāk nogurdināt.
Tās pašas sejas. Tie paši joki.
Un ko mēs vispar īsti svinam?
Ko mainīt izprast ar vairs nevar.
Uz kurieni mēs sevi dzenam?
Sevi dzenam!
Uz kurieni mēs patiesībā sevi dzenam?
Tomēr katru dienu pastāv vēlviens sākums.
Iemest akmeni sejā, kur rādās paša sevis atspulgs.
Vai nevēlies būt citādāks?
Bet tikai Tu manī radi pilnības sajūtu,
kad skaitam dienas gadiem, bet dzīvojam tās kā vienu.
Bet tikai Tu manī redzi samākslotu smaidu,
kad skaitam dienas gadiem, bet dzīvojam it kā tās skrietu.
Vai nevēlies būt citādāks?
|
||||
5. |
Atpakaļ
03:10
|
|||
|
Vai Tev netrūkst laiks/
Kad komforts bija lieks/
Pārdevām sirdis citu saplēstiem sapņiem
un gaidījām, līdz tie piepildīsies.
Smaids/
un nenoteikts virziens./
Prieka bezrūpības satrieksts haoss,
kam seko viens apburts histerisks sirdsmiers.
Palaid mani atpakaļ laikā./
Viss tik viegli dažreiz izslīd starp pirkstiem.
Tik atmiņās plosās, dziļi vēnās dzirkstošs bieds,
ka nekas neatgriezīsies.
Par to, kas neatgriezīsies.
Palaid mani atpakaļ laikā.
Var jau būt,/
esmu mazgajis rokas solot būt citāds
un palikušas tikai vairs ķermenī rotas.
Nostaļģijas varā dzīves atmiņas dotās.
Kas man pateiks, kas mēs patiesībā esam?
Viss tik viegli dažreiz izslīd starp pirkstiem.
Tik atmiņās plosās, dziļi vēnās dzirkstošs bieds,
ka nekas neatgriezīsies.
Par to, kas neatgriezīsies.
|
||||
DCH Rīga, Latvia
Dead City Holidays is from Northern Europe, more precisely Latvia. Formed in Riga at the end of 2014. Its members have recorded multiple albums in previous projects, toured the Baltic States, Scandinavia, the Russian Federation, Europe, the Balkan countries and even the United Arab Emirates. The band is currently recording at KS Records Studios for its' debut album due out in 2016. ... more
DCH recommends:
Amazing sound
go to albumIf you like DCH, you may also like:
The Oakland-based Filipino-American instrumental post-rock band releases their fourth LP.
go to album
Instrumental post-rock with big, melodic tension and catharsis from this all-Filipino Bay Area group.
go to album
Magic Mountain - EP
by Powerbunny 4x4
Jangly college rock-tinged pop from New Jersey (where else?)
go to album
In Black And Gold
by Hey Colossus
This snarling 6-piece from London mixes heavy, guitar-driven doom with a punk edge and psych workouts.
go to album
At the Edge
by City of the Lost
featured on Bandcamp Radio Nov 12, 2013
go to album
